IG DIG LINUX COMMAND: DNS iespējas un piemēri

Pārvaldot serverus Linux vidē, mums jāpatur prātā labākie rīki, lai iegūtu informāciju no dažādiem domēniem, kā arī jāzina to statuss reāllaikā, lai gan ir vairākas iespējas (grafiski un komandrindā), šim nolūkam ir īpaša komanda, un tā ir rakšanas komanda.

Kas ir komanda DigRakšanas komanda (Domain Information Groper) ir izstrādāta kā funkcionāls komandrindas rīks tīkla pārvaldības un administrēšanas līmenī, ar kuru būs iespējams veikt vaicājumus dažādiem DNS (domēna nosaukumu sistēmas) serveriem. Tas ļaus mums analizēt un atrisināt DNS problēmas, kā arī būs lietderīgi veikt DNS uzmeklēšanu, parādot atbildes no vārda servera, kurā tika veikts vaicājums.

Komandu dig var izmantot ar komandrindas argumentiem vai izmantot sērijveida režīmu, ar kuru jūs varat izlasīt konkrēta faila meklēšanas pieprasījumus, un viena no tās priekšrocībām ir tā, ka BIND ietvaros būs iespējams veikt vairākas meklēšanas no komandrindas ar visaptverošiem rezultātiem.

Komanda dig ir atbildīga par faila /etc/resolv.conf lasīšanu, lai apskatītu tur reģistrētos DNS serverus un parādītu attiecīgos rezultātus.

Parametri lietošanai ar komandu dig LinuxAr rakšanu ir jāizmanto virkne parametru, un tie visi ir noderīgi pareizai informācijai:

  • -b adrese: ļauj definēt vaicājuma adreses avota IP adresi, un tai jābūt derīgai adresei resursdatora tīkla saskarnēs vai "0.0.0.0" vai "::".
  • -c klase: ignorēt noklusējuma vaicājumu klasi (IN internetam).
  • -f (faila nosaukums): ļauj dig komandai darboties pakešu režīmā ar iespēju lasīt meklēšanas pieprasījumu sarakstu, izmantojot noteiktu failu.
  • -h: izdrukā dig komandrindas opciju un argumentu kopsavilkumu.
  • -k (fails): izmanto TSIG atslēgas failu, lai parakstītu DNS vaicājumus, ko nosūtījusi komanda dig.
  • -p #port: norādiet vaicājuma portu.
  • -q nosaukums: atšķir vārdu no citiem argumentiem.
  • -t (tips): tas nosaka izpildāmā vaicājuma veidu, tam jābūt derīgam vaicājuma veidam, kas ir saderīgs ar BIND9, un A ir noklusējuma opcija.
  • -x (adrese): vienkāršo apgrieztās uzmeklēšanas meklēšanu, un, ja mēs izmantojam IPv4 adresi, tā būs punktētā decimālā apzīmējumā vai, ja tā ir IPv6 adrese, to norobežos kols.
  • -4 vai -6: norāda IPv4 vai IPv6 vaicājuma veidu.

Solvetic detalizēti paskaidros, kā izmantot dig Linux, lai īpaši kontrolētu DNS domēnus.

1. Kā veikt pamata DNS vaicājumu operētājsistēmā Linux

1. darbība
Lai izpildītu pamata vaicājumu, izmantojot dig, mēs ievadām šādu informāciju:

 rakt www.solvetic.com
2. solis
Rezultātā mēs iegūsim sekojošo:

PALIELINĀT

3. solis
Tur mēs redzam, ka domēnam Solvetic.com ir A ieraksts, kas norāda uz IP adresi 46.105.203.22, un mēs atrodam arī tādu informāciju kā:

  • Pirmajā rindā mēs redzēsim rakšanas komandas versiju (9.11.5).
  • Jūs redzēsit atbildes galveni, kas iegūta no DNS servera.
  • Jautājumu sadaļā (ATBILDE) mēs redzam vaicājuma detaļas, tas ir solvetic.com ieraksts "A", turklāt IN mums paziņo, ka ir veikta meklēšana internetā.
  • Pēdējā daļā mēs redzam statistiku par vaicājumu.

2. Kā veikt īsā režīma DNS meklēšanu operētājsistēmā Linux


Šī ir iespēja, kas palīdz mums izlaist visu informāciju, ko parāda rakšana, tāpēc mēs izpildām sekojošo:
 rakt solvetic.com + īss 

PALIELINĀT

3. Kā iegūt DNS MX ierakstu Linux


MX ieraksti (pasta eXchange ieraksts) būtībā ir DNS resurss, kas izskaidro, kā e -pasts ir jānovirza internetā. Lai iegūtu šo informāciju, mēs veiksim šādas darbības:
 rakt solvetic.com MX 

PALIELINĀT

4. Kā iegūt SOA ierakstu no DNS Linux

SOA (autoritātes sākums) ir reģistrs, kas sniedz mums informāciju par domēna pamatīpašībām, kā arī apgabalu, kurā tas ir reģistrēts, lai redzētu šo mūsu izpildīto informāciju:

 rakt solvetic.com SOA 

PALIELINĀT

5. Kā iegūt TTL ierakstu no DNS Linux


TTL (Time To Life) ir ieraksts, kurā tiek noteikts sekunžu skaits, kas pagājis, pirms izmaiņas tiek piemērotas jebkādām izmaiņām minētajā ierakstā, un jūsu informācijai mēs veiksim sekojošo:
 rakt solvetic.com TTL 

PALIELINĀT

6. Kā apskatīt tikai DNS sadaļu ATBILDE Linux

Mēs varam apkopot informāciju tikai šajā sadaļā, izmantojot šādu rindu:

 dig solvetic.com + nocomments + noquestion + noauthority + noadditional + nostats 

PALIELINĀT

7. Kā vaicāt reverso DNS meklēšanu Linux

Lai meklētu šāda veida meklēšanu, mēs ievadām šādu informāciju:

 rakt -x 8.8.8.8 + īss 

PALIELINĀT

8. Kā palaist vienlaicīgu DNS meklēšanu operētājsistēmā Linux

Izmantojot dig, ir iespējams veikt dažādus DNS ierakstu meklējumus vienā izpildē, piemēram:

 rakt solvetic.com mx + noall + atbildēt uz microsoft.com ns + noall + atbildēt 

PALIELINĀT

9. Kā izveidot .digrc failu operētājsistēmā Linux

Ceļā $ HOME / .digrc būs iespējams izveidot .digrc failu, lai tur izvietotu pieejamās rakšanas iespējas, mēs izpildām:

 kaķis .digrc + short dig solvetic.com

10. Kā apstiprināt DNS izsekojamību Linux

1. darbība
Pārvaldības vai revīzijas jautājumos mēs varam izsekot DNS meklēšanas ceļu, tāpēc mēs izpildām:

 rakt solvetic.com + izsekot 
2. solis
Šajā izejā mēs vispirms redzēsim saknes nosaukuma serverus. , tad tiks aizvērti domēna .com nosaukuma serveri, un visbeidzot, mēs redzam solvetic.com vārda serverus kopā ar saistītajiem DNS ierakstiem:

PALIELINĀT

11. Kā norādīt portu DNS uzmeklēšanā Linux

Pēc noklusējuma komanda dig vaicās attālā datora portam 53, bet ir iespējams izmantot parametru -p, lai norādītu citu portu, piemēram:

 rakt rakt solvetic.com -p 443 

PALIELINĀT

12. Kā norādīt IPv4 vai IPv6 operētājsistēmā Linux

Ir iespējams definēt analizējamo adresēšanas veidu - IPv4 vai IPv6:

 dig -4 solvetic.com A (IPv4) dig -6 solvetic.com A (IPv6)

PALIELINĀT

13. Kā drukāt tikai DNS statistiku Linux


Attiecībā uz administrācijas jautājumiem mēs varam apkopot informāciju par konkrētiem mainīgiem lielumiem, piemēram, statistiku, tāpēc mums jāievada šāda informācija:
 dig solvetic.com + noall + statistika 

PALIELINĀT

Izmantojot šo komandu, mums ir iespēja daudz pilnīgāk un efektīvāk pārvaldīt DNS vaicājumus Linux vidē, jo rezultātus ģenerē tieši sistēmas fails, un, izmantojot attālās atbildes, mēs zināsim, ka dati ir visaptveroši un funkcionāli uzdotais uzdevums.

wave wave wave wave wave