Viens no vissvarīgākajiem aspektiem, kas mums katru dienu jānodrošina kā administratoriem vai IT personālam, izņemot uzraudzību optimāla Linux datoru veiktspēja organizācija vai mūsu komandas, un tas aptver plašu darbības jomu, sākot no diska vietas atbrīvošanas līdz ierīču RAM atmiņas palielināšanai.
Šajā izdevumā mēs analizēsim kā mēs varam palielināt mijmaiņas atmiņu datoros ar CentOS 7.
Kas ir mijmaiņas atmiņa samainīt atmiņu mēs to varam definēt kā virtuālā atmiņa kas atbalsta iekārtas galveno atmiņu - RAM. Būtībā tā ir mijmaiņas vieta, kas var būt fails vai loģisks nodalījums cietajā diskā.
mijmaiņas atmiņa saglabā visus pagaidu failus cietajā diskā kas ļauj optimizēt RAM veiktspēju.
Mēs visi zinām, ka operētājsistēmas instalēšanas laikā diska parametros varam definēt vietu, kas tiks rezervēta mijmaiņas atmiņai:
Iespējams, pienāks brīdis, kad mums beigsies atmiņa, un būs nepieciešams pievienot vairāk atmiņas, tāpēc zemāk mēs redzēsim, kā pievienot vairāk mijmaiņas atmiņas mūsu datoros ar CentOS 7.
1. Mijmaiņas atmiņas apjoma pārbaude sistēmā
Pirms sākt atmiņas paplašināšanas procesu, ieteicams pārbaudīt sistēmas mijmaiņas atmiņas statusu, izmantojot komandu:
swapon -s
Ja mēs nesaņemam nekādus rezultātus, tas nozīmē, ka mums nav izveidoti mijmaiņas faili. Vēl viens veids, kā iegūt detalizētu informāciju par RAM un mijmaiņas atmiņu, ir, izmantojot komandu:
bezmaksas -m
Tur mēs varam redzēt kopējo atmiņu un izmantoto apjomu.
2. Pārbaudiet pieejamo vietu vietnē CentOS 7
Nākamais solis, kas mums jāveic, ir pārbaudīt pieejamās vietas daudzumu, jo, kā jau minējām, mijmaiņas atmiņa var būt loģisks diska nodalījums.
Lai apstiprinātu pieejamo vietu, mēs izmantosim komandu:
df -h
PiezīmeParametrs -h norāda, ka informācija tiek parādīta mums, cilvēkiem, viegli saprotamā valodā, jo, ja mēs to neizveidosim, komanda df parādīs visu informāciju blokos un nenorādīs atstarpi MB un GB.
3. Izveidojiet mijmaiņas failu
Nākamais solis šajā procesā ir izveidot mijmaiņas failu. Lai to izdarītu, saknē /izveidosim failu ar nosaukumu swapfile. (Mēs varam piešķirt šo nosaukumu pēc saviem ieskatiem).
Šis fails norādīs atmiņas apjomu, ko vēlamies piešķirt kā mijmaiņas vietu. Vienkāršākais un praktiskākais veids, kā izveidot šo mijmaiņas failu, ir komandas fallocate izmantošana, tādēļ, ja mēs vēlamies izveidot failu ar 1 GB vietas, mēs ievadīsim šādu informāciju:
sudo fallocate -l 1G / swapfileKad mēs nospiežam Ievadiet mums jāievada administratora parole.
Mēs varam pārbaudīt, vai norādītā summa ir pareiza, izmantojot šādu komandu:
ls -lh / swapfile
Mēs varam redzēt rekvizītus, lietotāju, piešķirtās vietas daudzumu un faila izveides datumu.
4. Mijmaiņas faila iespējošana
Līdz šim brīdim mēs esam izveidojuši mijmaiņas failu, bet tas ir jāiespējo, lai sistēma to atpazītu kā mijmaiņas failu, pretējā gadījumā mēs neko neesam izdarījuši.
Pirmais solis ir piešķirt failu atļaujas, izmantojot komandu chmod, lai neviens cits kā saknes lietotājs nevarētu piekļūt un veikt izmaiņas mijmaiņas failā. Mēs ievadīsim sekojošo:
sudo chmod 600 / swapfileMēs varam apstiprināt, ka atļaujas ir iestatītas pareizi, vēlreiz izmantojot rindu:
ls -lh / swapfile
Tagad, kad mēs zinām, ka failam ir nepieciešamās atļaujas, mums jānorāda sistēmai, ka izveidotais fails būs mijmaiņas fails, tāpēc mēs ievadām šādu informāciju:
sudo mkswap / swapfile
Ar to mēs jau esam norādījuši CentOS 7, ka fails tiks apmainīts.
5. Atļaut izveidotajam failam būt pastāvīgam
Tālāk mums jākonfigurē mijmaiņas fails tā, lai tas kļūtu pastāvīgs, jo nākamā sistēmas atsāknēšana nebūs aktīva, tāpēc mēs izmantosim komandu fstab, kas ir atbildīga par tabulu un failu sistēmu pārvaldību.
Lai piekļūtu failam, mēs ievadīsim šādu komandu:
sudo nano / etc / fstabKad mēs izpildīsim šo komandu, mēs redzēsim šādu logu:
Tur mums faila augšdaļā jāpievieno sekojošais:
/ swapfile swap sw 0 0
Mēs saglabājam izmaiņas, izmantojot taustiņu kombināciju Ctrl + VAI un mēs izejam no redaktora, izmantojot kombināciju Ctrl + X.
6. Papildu iestatījumi
Ir daži parametri, kurus mēs varam pielāgot, lai mijmaiņas faila darbība būtu vislabākā un mēs pamanītu sistēmas veiktspēju.
Mēs varam konfigurēt šādas vērtības:
Mainīgums
Šis parametrs ir atbildīgs par frekvences noteikšanu, ar kādu CentOS 7 sistēma apmainās ar datiem no atmiņas uz mijmaiņas vietu. Šī vērtība tiek attēlota no 0 līdz 100, un tā nosaka mijmaiņas faila aktivizēto atmiņas procentuālo daudzumu.
Lai skatītos mijmaiņas darījumi mēs ievadīsim sekojošo:
cat / proc / sys / vm / swappiness
Mēs redzam, ka vērtība šajā gadījumā ir 30. Jo tuvāk vērtībai ir nulle (0), sistēma apmainīsies ar datiem tikai ārkārtējos gadījumos. Ja mēs vēlamies pielāgot šo vērtību, mēs ievadīsim šādu informāciju ar vēlamo vērtību:
sudo sysctl vm.apmaiņa = 5
Šīs izmaiņas tiks atspoguļotas nākamajā sistēmas restartēšanas reizē. Turklāt mums ir jārediģē fails sysctl.conf ja mēs vēlamies, lai modificētā vērtība būtu pastāvīga:
sudo nano /etc/sysctl.confKad fails tiek atvērts, augšpusē mēs pievienosim šādu informāciju:
vm.apmaiņa = 5Tas tiks konfigurēts.
Kešatmiņas spiediens
Vēl viena no vērtībām, ko varam mainīt, ir tā vērtība Kešatmiņas spiediens, vfs_cache_pressure. Šis parametrs ir saistīts ar īpašajiem ierakstiem metadatu failu sistēmā.
Lai redzētu pašreizējo vērtību Kešatmiņas spiediens mēs izmantosim šādu komandu:
cat / proc / sys / vm / vfs_cache_pressure
Mēs redzam, ka noklusējuma vērtība ir 100. Izmantojot šo vērtību, sistēma pārāk ātri izdzēsīs informāciju, tāpēc ieteicams iestatīt zemāku vērtību, tāpēc mēs izmantosim šādu komandu:
sudo sysctl vm.vfs_cache_pressure = 35(Pieņemot, ka vēlamies atstāt to 35)
Tāpat kā iepriekšējā parametrā, mums ir jākonfigurē fails sysctl.conf lai šīs izmaiņas būtu neatgriezeniskas. Tur mēs ievadīsim šādu rindu:
vm.vfs_cache_pressure = 35Izmantojot šos komandas mēs varēsim pievienojiet mijmaiņas atmiņu mūsu CentOS 7 sistēmā un optimizēt veiktspēju no tā paša.